Datu valsts inspekcija skaidro, ka par nereģistrētu novērošanas ierīču lietošanu pienākas administratīvais sods, tai skaitā par nereģistrētu videoreģistratoru lietošanu. Ierīce, kuru izmanto, lai fiksētu uz ceļa notiekošo, ir jāreģistrē Datu valsts inspekcijā. Iemesls – fizisku personu datu aizsardzības likums.
Kāds, iespējams, teiks – es taču tikai filmēju, taču izrādās, ka “filmēt” un “videonovērot” ir divas dažādas lietas. Datu valsts inspekcijas pārstāve Olga Graudiņa skaidro, ka iemūžinot konkrētu notikumu, notiek filmēšana, taču, ja kaut kas tiek ilgstoši novērots un, piemēram, konstatēts kāds pārkāpums – tā jau ir videonovērošana. Ja tā tiek veikta bez reģistrācijas, Datu valsts inspekcija pārkāpēju var sodīt ar administratīvu sodu. Speciālas pārbaudes pagaidām netiek veiktas un arī sodīts neviens nav, jo nav skaidrs, kā šo kontroles funkciju veikt. Pagaidām tiek reaģēts uz sūdzībām no personām, kas saskatījušas savu tiesību pārkāpumu.
Šveicē un Luksemburgā videoreģistratoru lietošana ir ierobežota, bet pilnībā aizliegta Austrijā. Vācijā ierakstīto materiālu ir aizliegts publicēt, un nofilmētais ļoti reti tiek izmantots kā pierādījums tiesā. Bet kaimiņzemē Krievijā eksperti iesaka bez videoreģistratora vispār nerādīties.
Tomēr, kamēr Datu valsts inspekcija uzstāj uz videoreģistratoru reģistrēšanu, Valsts policijas Satiksmes uzraudzības biroja priekšnieka vietnieks Andris Locs saka:”Cik mums ir zināms, tad videoreģistratori ir brīvi pieejami tirgū, nopērkami interneta veikalā, un nekāda speciāla reģistrēšana nav nepieciešama.”
Pagaidām savus videoreģistratorus esot reģistrējuši daži desmiti to īpašnieku. Ja ir vēlme pievienoties viņu skaitam, tad to var izdarīt Datu valsts inspekcijas mājas lapā, izvēloties sadaļu “personas datu apstrādes reģistrācijas iesniegums”.
VIDEO:
